Kad saule noriet aiz piramīdām,
Lai sveicinātu mani ar tās stariem
Es uzlieku roku uz savas pieres,
Lai redzētu tavu kaujas ratu liesmas
Skaties kā es metos ceļos tavā priekšā
Dzirdi kaķus ņaudam templī
Viņi alkst pēc piena, kuru tu izlēji
Tāpat kā es alkstu pēc tiem apsolītajiem dārgumiem
Tutanhamona
Dārgumi
Es esmu tā
Ņem mani sev līdzi
Caur zvaigžņu vārtiem
Uz karaļu ieleju
Upurē mani,
Tutanhamon
Un ļauj man būt tavai karalienei.
Ņem mani
Šonakt un vienmēr
Mēs vairosimies lai piepildītu visu zemi
Tavas atpūtas sargāšana man aizņēma trīs tūkstošgades,
Tava snauda varenā Fēniksa ligzdā.
Bet šonakt tumsa kapenēs ir kritusi,
Jo Kārters ir atnācis lai atbrīvotu manu mīļoto.