Antra Stafecka - Staburadze

1. Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze,

Vai tava cietā akmens sirds ar’ pukst ?

Pie tavām kājām glaužas viļņu krāces,

Un vilnis vilnim klusas miņas čukst.

Pie tavām kājām glaužas viļņu krāces,

Un vilnis vilnim klusas miņas čukst.

2. Ap tavu galvu saule liepas zeltī,

Pie tavām kājām baltas ievas zied,

Bet naktī mēness saldus sapņus stāsta,

Un gravu ēnās lakstīgalas dzied.

Bet naktī mēness saldus sapņus stāsta,

Un gravu ēnās lakstīgalas dzied.

3. Slēp savas skumjas, daiļā klinšu meita,

Tev krūtīs kalta cieta, cēla sirds.

Vai arī tev šī dzīve liekas grūta,

Ka tavi vaigi asaraini mirdz ?

Vai arī tev šī dzīve liekas grūta,

Ka tavi vaigi asaraini mirdz ?

4. Es asaras par smiekliem vairāk mīlu:

Ne viļ, ne skauž tās, ne ar glaimot prot;

Un asaras kâ svētu, dārgu ķīlu

No siržu dziļumiem tev gribu dot.

Un asaras kâ svētu, dārgu ķīlu

No siržu dziļumiem tev gribu dot.

5. Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze,

Vai tava cietā sirds vēl kaut ko lūdz?

Es raudāšu, līdz salimšu pie tevis

Kâ bērns, kas mātei savas bēdas sūdz.

Es raudāšu, līdz salimšu pie tevis

Kâ bērns, kas mātei savas bēdas sūdz.

6. Nāks ziedonis un rotās kalnus, lejas,

Un sirdī valdīs prieks kā jaunībā.

Tu biji mana pirmā mīlestība

Un būsi arī visu pēdējā.

Tu biji mana pirmā mīlestība

Un būsi arī visu pēdējā.