Where the Wild Roses Grow [Latvian translation]

KAILIJA MINOGA:

Viņi sauc mani par savvaļas rozi

Bet mans vārds bija Elaiza Deja

Kāpēc viņi mani tā sauc es nezinu

Jo mans vārds bija Elaiza Deja

NIKS KEIVS:

No pirmās dienas, kad ieraudzīju viņu, es zināju, ka viņa bija tā

Viņa ieskatījās manās acīs un smaidīja,

Viņas lūpas bija rožu krāsā,

Kas auga lejā pie upes, visas asiņainas un mežonīgas

KAILIJA MINOGA:

Kad viņš pieklauvēja pie manām durvīm un ienāca istabā

Mana trīcēšana norima viņa drošajā apskāvienā

Viņš būtu mans pirmais vīrietis un ar uzmanīgu roku

Viņš noslaucīja asaras, kas plūda pa manu seju

Viņi sauc mani par savvaļas rozi

Bet mans vārds bija Elaiza Deja

Kāpēc viņi mani tā sauc es nezinu

Jo mans vārds bija Elaiza Deja

NIKS KEIVS:

Otrajā dienā es atnesu viņai puķi

Viņa bija daudz skaistāka kā jebkura sieviete, kuru esmu redzējis

Es teicu: "Vai tu zini, kur savvaļas rozes aug

Tik saldas un spilgti sarkanas un brīvas?"

KAILIJA MINOGA:

Otrajā dienā viņš atnāca ar vienu sarkanu rozi

Teica: "Vai tu dosi man savu zaudējumu un savas bēdas?"

Es pamāju ar galvu, gulēdama gultā

Viņš teica: "Ja es tev parādīšu rozes, vai tu sekosi viena pati?"

Viņi sauc mani par savvaļas rozi

Bet mans vārds bija Elaiza Deja

Kāpēc viņi mani tā sauc es nezinu

Jo mans vārds bija Elaiza Deja

KAILIJA MINOGA:

Trešajā dienā viņš aizveda mani pie upes

Viņš parādīja man rozes un mēs skūpstījāmies

Un pēdējā lieta, ko es dzirdēju bija nomurmināts vārds

Kad viņš stāvēja uz ceļiem virs manis ar akmeni viņa dūrē

NIKS KEIVS:

Pēdējā dienā es aizvedu viņu tur, kur savvaļas rozes aug

Un viņa gulēja krastā, vēja gaismā kā zaglis

Un es viņu uz atvadām noskūpstīju, sakot: "Visām skaistulēm ir jāmirst"

Un noliecos un iestādīju rozi starp viņas zobiem

KAILIJA MINOGA:

Viņi sauc mani par savvaļas rozi

Bet mans vārds bija Elaiza Deja

Kāpēc viņi mani tā sauc es nezinu

Jo mans vārds bija Elaiza Deja