Somnambule [Latvian translation]

Dienas izkust brīžos un mirkļos,

es sevi vairs nepazīstu, visi mani orientieŗi zūd

Biju domājusi ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā īsti ir,

bet viņa ierašanās mani plosa, tomēr

Es biju domājusi, ka esmu stiprāka, mūsu laikmeta norūdīta

Manas rētas atveŗas viņa dēļ, vai nevajadzētu sadusmoties?

Vējš pūš uz austrumiem, smiekli un glāsti

Es šūpojos citādi

Un esmu mēnessērdzīga

Mans sapnis kļūst par klusumu, un es klīstu bez viņa

Skeptiķes šaubas zūd naktī

Un viss ir nolemts

Es dzīvoju vien no ideāliem, no lauztiem vārdiem

Es cenšos būt papildināta ar mīlestību un nezināmo

Un kad viņš mani apskauj, es vairs nejūtos bailīga

Kādreizējie izaicinājumi liekas tālu, un tomēr

zinu, ka šis pārbaudījums var sagraut uz visiem laikiem

cerības dzīvei, kas pārkaisīta ar nožēlām

Bet kad viņš manī ieskatās, es jūtu sirdi pukstam

Būt bez viņa ir nāve, kas piesakās lēnām

Vējš pūš uz austrumiem, ōkeans mani aijā

Es šūpojas maigi

Un esmu mēnessērdzīga

Mans sapnis kļūst par klusumu, un es klīstu bez viņa

Skeptiķes šaubas zūd naktī

Un viss ir nolemts

Es dzīvoju vien no ideāliem, no lauztiem vārdiem

Es cenšos būt papildināta ar mīlestību un nezināmo