Mana draudzene jūra
ir mierīga kâ aizmidzis dievs,
kad mans kuģis meklē patvērumu
uz salas pie tās krūts.
Manai draudzenei jūrai
ir drosme kâ uzbudinātam dievam,
un kad piepūšas ar gaisu mana bura,
mēs sekojam neskaidrai spēlei.
Un tomēr varbūt
ka viļņa augstums pabeigs
visu manu alkstošo sapni
doties uz šo nejaušu ostu.
Mana draudzene jūra
ir milzīgs visas šīs zilgmes šūpulis
un tās skaņu un krāsu zibēšanā
es iemācos to mazumu, ko es zinu.
Tieši tāpēc nekad
nespēšu attālināties no tās bangām
un uzticīgs dzīvošu apjūrinājies (precējies ar jūru)
līdz norims vējš.