Kad cilvēks vēl redzēja nevainību
Man tā bija vienkārši nenozīmīga
Kā mēs reiz bijām kopā
Sen aizmirstā laikā
Tā bezcerīgajos apskāvienos
Kurš nekad vairs nejūt elpu
Aukstums izrāpoja no viņas,
Eņģeļu vadīta dvēseļu pestīšana
Es gribu to izkliegt
Bet kluss sauciens pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Es gribu rēkt
Bet balss, tā pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Dusmas klusi kliedza manī
Bet neviens neredzēja jautājošo skatienu
Nesadzirdēts un neredzēts es padevos
Šajā nelaimē
Nav spēka, kas dara brīnumus.
Realitāte, tā kļūst sarkana
Es gribu to izkliegt
Bet kluss sauciens pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Es gribu rēkt
Bet balss, tā pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Es gribu to izkliegt
Bet kluss sauciens pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Es gribu rēkt
Bet balss, tā pazūd
Starp zvaigžņu putekļiem
Mīlošs un naidīgs
Ko izmisums šķir,
Nāve vieno