La Lune [Latvian translation]

Arī es došos uz mēnesi

Rīt noteikti audīšu

Pavedienu no zemes uz tā miglu

Un pie [mēneša] slīdēšu

Lai uzdāvinātu ziedus tā kāpām

No tuvuma teiktu viņam, ka viņu mīlu

Kādu dienu došos uz mēnesi

To varu labi iztēloties

Un kad saule mani noraida

Lai tā nosarkst, ka mani pametusi

Es jūtu oreola auru

Kas mani pārņem un nolaupa

Tas ir droši, ka kādreiz došos augšā

Smelt noslēpumus ar kausu

Arī lai sniegtu viņam dāvanu

Uz ziloņa un mušas muguras

Noteikti došos kādreiz augšā

Esmu jau sagatavojusi kāpnes

Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt

Pa Piena ceļa vidu

Arī es došos uz mēnesi

Lai apmainītos ar noslēpumiem

Viņējie ietīti viņa tillā

Manējie – Noasa iluminātorā

Reiz došos viņu apciemot, noteikti

Un es pat nepārģērbšos

Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā

Smelt noslēpumus ar kausu

Arī lai sniegtu viņam dāvanu

Uz ziloņa un mušas muguras

Noteikti došos kādreiz augšā

Es jau paredzēju kāpnes

Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt

Pa Piena ceļa vidu

Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā

Smelt noslēpumus ar kausu

Arī lai sniegtu viņam dāvanu

Uz ziloņa un mušas muguras

Noteikti došos kādreiz augšā

Es jau paredzēju kāpnes

Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt

Pa Piena ceļa vidu

Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā

Smelt noslēpumus ar kausu

Arī lai sniegtu viņam dāvanu

Uz ziloņa un mušas muguras

Noteikti došos kādreiz augšā

Es jau paredzēju kāpnes

Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt

Pa Piena ceļa vidu

Arī es došos uz mēnesi

Tas ir droši, ka vienreiz kāpšu augšā

Pēc skūpstiem, ko sēj mūsu mutes

Un pēc cilvēces sapņiem

Došos, lai to mierinātu

No tuvuma teiktu viņam, ka viņu mīlu