Звезда По Имени Солнце [Zvezda po imyeni Solntse] [Latvian translation]

Baltais sniegs, pelēks ledus,

Sasprēgājusī zemē.

Kā lupatu sega uz tas -

Pilsēta ceļu cilpā.

Un virs pilsētas peld mākoni,

Aizverot debess gaismu.

Un virs pilsētas - dzeltenie dūmi,

Pilsētai ir divi tūkstoši gadi,

Nodzīvoti zem gaismas, kas pieder Zvaigznei,

Kam vārds ir Saule.

Un divu tūkstošu gadu laikā ir karš,

Karš bez īpašiem iemesliem.

Karš - jauniešu darīšana,

Zāles pret grumbām.

Sarkana, sarkana asins

Pēc stundas jau ir vienkārši zeme,

Pēc divām uz viņas ir ziedi un zāle,

Pēc trim viņa atkal ir dzīva

Un stariem sasildīta, kas pieder Zvaigznei,

Kam vārds ir Saule.

Un mēs zinām, ka tā bija vienmēr,

Ka Liktenis vairāk mīl tos,

Kas dzīvo pēc citiem likumiem

Un kam ir jāmirst jaunam.

Viņš neatceras vārdu "jā" un vārdu "nē",

Viņš neatceras ne amatus, ne vārdus.

Un ir spējīgs aizsniegt līdz zvaigznēm,

Nedomājot, ka tas ir sapnis,

Un nokrist, zibensplaismots gaismā, kas pieder Zvaigznei, kam vārds ir Saule.