Tâ kâ tu zini, kāds laiks man bija vajadzīgs
Lai nonāktu tavā ielā
Tâ kâ aiz taviem aizvērtiem plakstiņiem
Tu esi sekojis ceļiem, pa kuŗiem es gāju
Tâ kâ tu redzi manu mākoņu krāsu
Un bildes, kas smejas manā bagāžā
Es saglabāšu visas lauskas no mums
Ko tu esi atstājis saplīsušas mazliet visur
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atradīsim viens otru
Kâ bērnības rītā
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atpazīsim viens otru
Kādai citai dejai
Tu esi pamodinājis aizmigušās saules
Tās man smaidīja starp tavām skropstām
Tavās gaišās acīs es redzēju varavīksnes
Tur, kur es biju ļāvusi izkust maniem spārniem
Pat ja tu dzīvo citas dzīves nekâ es
Pat ja katru nakti mēs attālināmies soli pa solim
Pat ja man ir bail no ēnām, kas tuvojas
Šajā istabā, kas dodas klusumā
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atradīsim viens otru
Kâ bērnības rītā
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atpazīsim viens otru
Ārpus klusuma
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atradīsim viens otru
Kâ bērnības rītā
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atpazīsim viens otru
Ārpus klusuma
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atradīsim viens otru
Kâ bērnības rītā
Agrāk vai vēlāk mēs atkal atpazīsim viens otru
Kādai citai dejai