Kareivja nemiera gaita lyrics

Ar flinti pār plecu, pie krūtīm zieds balts –

Pa dzimtenes ārēm iet kareivis stalts.

Viņš pilsētas redz un viņš ciematus sveic,

Bet projām tam jāiet, viņš tālāk(i) steidz.

Tik projām uz priekšu viņš vien(u)mēr trauc,

To dzimtene dārgā – uz cīņu tā sauc.

Jo Latvijas brīve un Latvijas gods

No varmākas, naidnieka nopulgots.

Tam dzimtenes mīla daudz drosmes gan sniedz,

Līdz naidnieka lode uz priekšu iet liedz.

Viņš mirst un nu pagātnē apskatās vēl,

Ka laimi maz baudījis, tas viņam žēl.

Un tomēr viņš smaida, jo mirt tam nav grūt',

Kad dzimtenes zemi zem sevis viņš jūt.

Kaut dzīve tam laimes ir sniegusi maz,

Nu laimīgs, ka dzimtenes smiltis to klās.

Pozīcijās..10.oktobrī 1916.gadā