Par mani, draudziņ, nebēdā

Es stāvu ielas vidū, visapkārt brauc un skrien

Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien.

Ar Tēvuzemi - Brīvību tāds ieraksts iekalts man

Vēl Tēvu zeme turas un balss tai tālu skan.

Ar brīvību tâ paknapāk, līdz tā pie visiem tiek

Priekš dažiem liekas diezgan, bet visiem nepietiek.

Par mani, draudziņ, nebēdā, mani cēla varoņcilts,

Man pamatā ir laukakmens un tēvu zemes smilts.

Pat ziemā, kad sniegs virpuļos un ledus lieti līs,

Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz, tās mani sasildīs.

Daudz gadu tâ jau stāvu un mierīgs noskatos

Cik svešu kaŗapulku man gaŗām aizsoļos.

Cik valodās nav maršēts un skaļi komandēts,

Cik uniformu maiņu līdz šim nav pieredzēts.

Par mani, draudziņ, nebēdā, mani cēla varoņcilts,

Man pamatā ir laukakmens un tēvu zemes smilts.

Pat ziemā, kad sniegs virpuļos un ledus lieti līs,

Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz, tās mani sasildīs.