Viņa ieskatās spouglī,
bet viss, ko viņa var redzēt
ir seja kā akmens.
Viņai pietrūkst viņas smaids,
Viņai pietrūkst nevainības viņas acīs.
Kaut kas ir mainījies,
kaut kas ir pazaudēts,
nekas vairs nebūs kā agrāk.
Viņa grib runāt,
bet viņai nav vārdu,
lai aprakstītu šo iekšējo sajūtu.
Viņa gaida klusumu.
Viņa nevar izturēt visus tos vārdus viņas galvā.
Viņa tikai gaida šo vienu balsi,
kura pateiktu viņai īstos vārdus,
viņa tikai gaida kādu kā tu.
Tik daudzas balsis, tik daudz vārdu,
bet viņa nevar saprast.
Viss tas troksnis viņas galvā
un bailes viņas sirdī
lēnām saplosa viņu gabalos.
Viņa gaida klusumu.
Viņa nevar izturēt visus tos vārdus viņas galvā.
Viņa tikai gaida šo vienu balsi,
kura pateiktu viņai īstos vārdus,
viņa tikai gaida kādu kā tu.