Les feuilles mortes [Latvian translation]

Ak, es tâ gribētu, lai tu atcerētos

tās laimīgās dienas, kad mēs bijām draugi

Tolaik dzīve bija skaistāka

un saule karstāka nekâ šodien

Kritušas lapas krājas kaudzēm,

tu redzi, es neesmu aizmirsusi

Kritušas lapas krājas kaudzēm,

atmiņas un nožēlas arī,

un ziemelis tās aiznes

aizmirstības aukstā naktī

Tu redzi, es neesmu aizmirsusi

dziesmu, ko tu man dziedāji

Tā ir dziesma,

kas līdzinās mums

Tu mani mīlēji

un es tevi mīlēju

un mēs dzīvojām

abi divi kopā

Tu, kas mīlēji mani,

es, kas mīlēju tevi,

bet dzīve šķiŗ

tos, kas mīl,

pavisam maigi,

bez trokšņa,

un jūra izdzēš no smiltīm

šķirto mīlnieku soļus

Tā ir dziesma,

kas līdzinās mums

Tu mani mīlēji

un es tevi mīlēju

un mēs dzīvojām

abi divi kopā

Tu, kas mīlēji mani,

es, kas mīlēju tevi,

bet dzīve šķiŗ

tos, kas mīl,

pavisam maigi,

bez trokšņa,

un jūra izdzēš no smiltīm

šķirto mīlnieku soļus